Senā Grieķija bija unikāla valsts un bija pilsētu valstu kolekcija. Un arī šeit izveidotā senā demokrātija nes sevī tikai tai raksturīgās iezīmes. Demokrātijai ir gara vēsture, un to galvenokārt raksturo Rietumu civilizācijas attīstība, būdama romiešu, grieķu un jūdu-kristiešu tradīciju mantiniece.
Demokrātijas parādīšanās senajā Grieķijā
Ziedu laikos Grieķijas vēsture saskārās ar cīņu starp demokrātiskām un oligarhiskām valstīm, tas izpaudās Atēnu un Spartas sāncensībā. Tad demokrātija bija tiešas pārvaldes sistēma, kurā brīva tauta kļuva par kolektīvo likumdevēju bez pārvaldes sistēmas kā tādas. Tas ir saistīts ar senās Grieķijas valsts, kas bija pilsēta un lauku teritorija, nelielo izmēru, iedzīvotāju skaits bija ne vairāk kā 10 tūkstoši. Īpaša atšķirība starp seno demokrātiju izpaužas attieksmē pret verdzību, tas ir nepieciešams nosacījums pilsoņu brīvībai no smaga fiziska darba. Mūsdienās demokrāti neatzīst šo situāciju.
Senais polis tika veidots pēc vienotu pilsonisko, politisko un reliģisko kopienu principiem. Sabiedrības dzīves centrā bija zemes kopīpašums, kuram varēja piekļūt tikai pilntiesīgi pilsoņi. Pilsētas milicijas karavīriem bija politiskas un ekonomiskas tiesības. Kareivju-zemes īpašnieku tiesību un pienākumu vienotība noveda pie cīņas par politisko pārstāvību neesamības, tāpēc demokrātija bija tikai tieša. Tajā pašā laikā pilntiesīgu pilsoņu loks praktiski nepaplašinājās, Atēnās pilsoniskās tiesības sabiedrotajiem netika nodrošinātas, un Roma sāka ieviest šādu praksi tikai impērijas pastāvēšanas laikā.
Nacionālā asambleja un Tautas tiesa kā demokrātijas institūcijas Grieķijā
Atēnās, kur nacionālās asamblejas bija polis demokrātijas paraugs, pilntiesīgi pilsoņi tikās ik pēc 10 dienām. Sēdē risināmo jautājumu sarakstā bija augstāko amatpersonu ievēlēšana, procedūra līdzekļu izlietošanai no pilsētas kases, kara izsludināšana un miera noslēgšana. Administratīvā darbība vai pēc mūsdienu standartiem - Atēnu izpildvara piederēja 500 cilvēku padomei, un Romā ārēju briesmu vai pilsoņu kara apstākļos vara tika nodota diktatoram, taču viņam tā piederēja ne ilgāk kā sešus mēnešus.
Tikpat svarīga senās Grieķijas demokrātijas institūcija bija Tautas tiesa, kas, pēc Aristoteļa domām, nostiprinājusies, palīdzēja Atēnām radīt demokrātiju. Perikla laikā, kas tiek uzskatīts par Atēnu demokrātijas "zelta laikmetu", katru gadu Tautas tiesā tika ievēlēti 6 tūkstoši tiesnešu.
Tiešā demokrātija Senajā Grieķijā
Tiešā demokrātija embrijos pastāvēja cilts perioda primitīvajās sabiedrībās. Tā ir visredzamākā politiskās sabiedrības organizācijas forma. Platons un Aristotelis savos politikas teorijas rakstos demokrātiju ierindoja kā vienu no galvenajām vietām starp pieciem vai sešiem valdības veidiem.
Ikviens pilsētvalsts pilsonis varēja piedalīties visai sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Diezgan daudzi pilsoņi varētu ieņemt vienu no daudzajiem ievēlētajiem amatiem savā dzīvē. Tāpēc augstā iedzīvotāju aktivitāte ir viena no senās demokrātijas priekšrocībām. Daudzi ir iesaistīti politiskajā dzīvē, un viņi ir iesaistīti arī vadības procesos. Šāda veida tiešu demokrātiju mūsdienu domātāji definēja kā ideālu pārvaldes formu.
