Priekšnieki ne vienmēr ir ideāli, tomēr, ja, piesakoties jaunam darbam, jūs sakāt neglaimojošu par savu bijušo darba devēju, diez vai tas jums būs pluss. Par iepriekšējo darba vietu var runāt vai nu labi, vai neko. Ir vairākas vadlīnijas, ko teikt par iepriekšējo vadītāju, ar kuru jūs neesat atradis kopīgu valodu.
Intervijā, visticamāk, jums tiks lūgts nosaukt iemeslus, kāpēc pametāt iepriekšējo darbu. Labāk ir pārdomāt atbildi iepriekš. Tas, kā jūs sevi pasniegsit kā ķildnieku vai labu speciālistu, būs atkarīgs no tā.
Piesakoties darbā, jums nav jāsaka šādas frāzes:
- visi mani apskauda;
- priekšnieks uzņēma manu nopelnu.
Intervijā labāk teikt:
- Es jutos šauri šajā organizācijā, es vēlētos piedalīties lielākos projektos;
- Esmu pateicīgs vadītājam un kolēģiem par to, ko no viņiem uzzināju.
Šāda atbilde parādīs, ka jūs izturaties pret cilvēkiem ar cieņu un esat gatavs profesionāli attīstīties.
Ja situācija ir patiešām grūta - priekšnieks uzvedās neadekvāti, bija alkoholiķis, alga netika izmaksāta laikā, šajā gadījumā labāk par faktiem pastāstīt, tos nekrāsojot ar emocijām. Tas ir, būtu pareizi teikt par algu kavējumiem. Un vai tā ir vadītāja vaina - tās ir jūsu spekulācijas, kuras nevajadzētu pieminēt, piesakoties darbā.
Runāšanu par bijušā priekšnieka alkoholismu var uztvert kā tenkas, tāpēc intervijā par to nevajadzētu runāt.
Atlaišanas no iepriekšējā darba iemesli izskaidrojami ar šādiem faktiem: personāla samazināšana, uzņēmuma bankrots, “pelēkā” alga.
Nav nepieciešams novērtēt bijušo darba devēju, izskaidrojot atlaišanas iemeslus. Piemēram, frāzes "tas ir daļēji noziedzīgs birojs, kas veic divkāršu grāmatvedību" vietā būtu lietderīgi teikt "intervijā viņi solīja pilnīgi" baltu "algu, bet patiesībā daļu no summas tika izsniegts aploksnē."
Pirms intervijas padomājiet, kādu darba meklētāju jūs pieņemtu darbā, ja pieņemtu darbā personālu. Jūs noteikti gribētu pozitīvi domājošu kandidātu, nevis tādu, no kura nāk daudz kritikas.
