Krimināllietas ierosināšana notiek, ja ir viens no likumā noteiktajiem iemesliem un pamatiem. Procesuāli krimināllietas ierosināšana tiek formalizēta, izmeklētājam vai izmeklēšanas darbiniekam izdodot rezolūciju.
Kriminālprocesa likumdošana nosaka, ka krimināllietas ierosināšana ir pieļaujama tikai tad, ja šādai rīcībai ir iemesli, pamats. Krimināllietas ierosināšanai ir tikai četri iemesli, tostarp paziņojums par nozieguma izdarīšanu, prokurora rīkojums nosūtīt materiālus izmeklēšanai, ziņojums par noziegumu un atzīšanās. Lietas ierosināšanas pamats ir norādīts Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodeksā visplašākajā formā - tie ir pietiekami dati, kas ļauj izdarīt pieņēmumu par nozieguma pazīmju klātbūtni konkrētā lietā. Ja tiek identificēts viens no iepriekš minētajiem iemesliem un pastāv arī norādītie iemesli, izmeklētājs vai pratinātājs sāk krimināllietas ierosināšanas procesuālo reģistrāciju.
Kā tiek noformēta krimināllietas ierosināšana?
Lielākā daļa krimināllietu ir valsts apsūdzības lietas, un to ierosināšanai ir izveidota vienota procedūra. Galvenais dokuments, ierosinot lietu, ir attiecīgā rezolūcija, kuru sastāda un paraksta izmeklētājs vai pratinātājs. Norādītajā lēmumā jāatspoguļo ne tikai obligātās detaļas, bet arī konkrēti iemesli, pamats krimināllietas ierosināšanai. Raksturojot pamatojumu, izmeklētājam vai pratinātājam jāuzskaita īpašas pazīmes, kas norāda uz nozieguma izdarīšanu. Tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas lēmums tiek nosūtīts pārbaudei prokuroram, kurš var to atcelt, ja viņš to uzskata par nelikumīgu. Turklāt, ja konkrētā gadījumā ir pieteicējs, rezolūcijas kopija tiek nosūtīta arī šim pilsonim.
Īpaša krimināllietas ierosināšanas kārtība
Salīdzinoši neliels skaits noziegumu, par kuriem sods ir noteikts krimināllikumā, tiek uzskatīti par privātās apsūdzības lietām. Šajā lietu kategorijā ietilpst, piemēram, apmelošana, piekaušana, neliels kaitējums veselībai. Krimināllieta šādā situācijā tiek ierosināta tikai tad, ja ir cietušā paziņojums. Citi krimināllietas ierosināšanas iemesli šajā gadījumā nav piemērojami, jo izmeklētājam vai pratinātājam ir tiesības pieņemt atbilstošu procesuālu lēmumu tikai tad, kad piesakās cietusī persona. Pretējā gadījumā šādu lietu izmeklēšana tiek veikta vispārīgi, neatšķiras pēc īpašām īpatnībām.
