Uzturlīdzekļus diviem bērniem vecāki maksā tādā veidā, ko var noteikt ar vienošanos, likumu vai tiesu. Parasti atskaitījumu summa ir viena trešdaļa no ienākumiem, pārējie vecāku ienākumi.
Vecāku uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, atbilstošo maksājumu apmēru un to noteikšanas metodes nosaka Krievijas Federācijas Ģimenes kodeksa 13. nodaļa. Vairumā gadījumu tiek piemērota vispārējā aprēķina procedūra, kas noteikta nosauktā dokumenta 81. pantā. Norādītā norma nosaka, ka divu bērnu klātbūtnē uzturlīdzekļu pienākumu summa būs viena trešdaļa no vecāku izpeļņas, citiem ienākumiem. Tas ņem vērā pastāvīgos ienākumus, kuru klātbūtni var dokumentēt. Tiek uzskatīts, ka līdzekļi noteiktā apjomā ir pietiekami, lai saglabātu iepriekšējo bērnu nodrošināšanas līmeni, taču tiesai tiek dotas tiesības mainīt norādīto daļu pēc saviem ieskatiem. Ja šīs tiesības tiek izmantotas, attiecīgais lēmums ir pamatots ar tiesu iestādes lēmumu.
Vai vecāki var paši noteikt alimentu summu?
Ģimenes likumi ļauj vecākiem patstāvīgi vienoties par uzturlīdzekļu summu, kas tiks maksāta par viņu bērnu uzturēšanu. Šajā gadījumā bērnu skaitam nav nozīmes. Atbilstošais noteikums ir nostiprināts Krievijas Federācijas Ģimenes kodeksa 80. pantā, kurā prioritāte ir nolīgumam par uzturlīdzekļu izmaksu salīdzinājumā ar normatīvajos aktos noteikto atbilstošo maksājumu summu. Gadījumā, ja starp vecākiem tiek noslēgta atbilstoša vienošanās, nevajadzētu būt strīdam par uzturlīdzekļu apmēru, un puses pašas brīvi nosaka periodisko maksājumu summu fiksētas summas daļās.
Kad uzturlīdzekļu apmēru nosaka tiesa?
Daudzi vecāki uzskata, ka uzturlīdzekļu aprēķināšana procentos no pastāvīgās izpeļņas ir vienīgais iespējamais veids, kā to noteikt. Bet ģimenes likumi paredz īpašus gadījumus, kad tiesa var noteikt šādu maksājumu vienreizējā maksājumā, kā arī apvienot noteiktu pastāvīgo ienākumu daļu ar vienreizēju maksājumu. Piemēram, šis lēmums tiek pieņemts, ja nav pastāvīgu ienākumu avotu, nav iespējams tos noteikt. Dažreiz, piešķirot uzturlīdzekļus diviem bērniem vienas trešdaļas no vecāku kopējās izpeļņas apmērā, tiek būtiski pārkāptas vienas no pusēm tiesības. Šādu pārkāpumu nepieļauj arī tiesu iestādes, tāpēc tās patstāvīgi nosaka nepilngadīgo bērnu atalgojuma līmeni, attiecīgo maksājumu aprēķināšanas specifiku.
