Pašlaik ir visu šķīrējtiesu un Krievijas vispārējās jurisdikcijas tiesu lēmumu elektroniskā banka, tāpēc jūs varat iepazīties ar viņu tekstiem tiesu iestāžu oficiālajās vietnēs. Tomēr bieži rodas situācijas, kad tiesas aktam jābūt uz papīra ar visiem tiesnešu zīmogiem, stāšanos spēkā, zīmogiem un parakstiem.
Instrukcijas
1. solis
Pamatojoties uz ekonomiskā strīda izskatīšanas pēc būtības rezultātiem, pirmās instances šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kas stājas spēkā un kļūst saistošs lietas pusēm, beidzoties tā pārsūdzēšanas termiņam (kopējais periods ir viens mēnesī, Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procesa kodeksa 180. pants). Tiesas lēmumu pusēm un citiem procesa dalībniekiem paziņo tiesas sēdē, kurā tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Šajā brīdī tiek atklāta tiesas nostāja šajā lietā, un puses, kuras to neapmierina, var sākt izskatīt apelācijas vai kasācijas sūdzības argumentus.
2. solis
Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procesa kodeksa 177. pants paredz tiesas pienākumu piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas nosūtīt lēmuma kopijas personām, kas piedalās lietā, ierakstītā vēstulē ar apstiprinājumu par saņemšanu. Lēmumu var izsniegt arī pēc saņemšanas. Lai ietaupītu apelācijai atvēlēto laiku vai pēc iespējas ātrāk sāktu izpildes procesu, ieinteresētās puses cenšas panākt nesaistošu lēmumu pat pirms tā nosūtīšanas pa pastu.
3. solis
Šo mērķi var sasniegt divos veidos. Pirmkārt, ir iespējams iesniegt atbilstošu lūgumu tieši tiesas sēdē, kurā tika pieņemts galīgais lēmums. Tas tiks atspoguļots sanāksmes protokolā un apmierināts pēc tiesas ieskatiem. Otrkārt (un šī ir visbiežāk praktizētā metode), jums jāpiesakās tiesas birojam ar pieteikumu, lai saņemtu lēmumu jūsu rokās. Pieteikums tiek iesniegts uz tā tiesneša vārda, kurš pieņēma lēmumu
4. solis
Pieteikuma skaidru saturu un formu likums nenosaka, tomēr jāievēro vispārīgās prasības šādiem dokumentiem. Tātad pieteikumā ir jānorāda lietas numurs, kuram saskaņā ar iekšējo tiesas dokumentu plūsmu tiek piešķirts lēmuma datums, kas ir iesniedzējs lietā, kas ir pretējā puse lietā, kā arī Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procesa kodeksa normas, uz kuru pamata pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt lēmuma kopiju (Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procesa kodeksa 41., 177. pants).
