Autortiesības ir ekskluzīvas tiesības izmantot objektus, kurus aizsargā autortiesības vai blakustiesības. Autortiesības ir ierobežotas laikā: pēc likumā noteiktā perioda autortiesību objekts nonāk publiskajā īpašumā.
Instrukcijas
1. solis
Galvenie darba izmantošanas veidi ir zināmi kopš pirmā autortiesību likuma (1709): kopēšana (reproducēšana), darba kopiju izplatīšana (publikācija), publiska izstādīšana, darba publiska izpildīšana. Vēlāk tie tika pievienoti arhitektūras vai dizaina projekta praktiskai īstenošanai, ievešanai, darba nomai, kā arī ziņojumam vispārīgai informācijai (pa radio, televīziju, kabeli vai internetu).
2. solis
Autortiesības sākotnēji pieder darba autoram (vai līdzautoriem) - pēc tā radīšanas. Autoram un tikai autoram ir tiesības jebkādā veidā izmantot darbu vai nodot šīs tiesības pēc saviem ieskatiem, tāpēc šādas tiesības sauc par ekskluzīvām. Autors var nodot ekskluzīvas tiesības izmantot darbu - pilnībā vai daļēji - jebkurai fiziskai vai juridiskai personai. Par nodotajām tiesībām jaunais autortiesību īpašnieks maksā autoram maksu. Pēc tam tiesības izmantot darbu jebkādā veidā pāriet jaunajam autortiesību īpašniekam.
3. solis
Autortiesības ir ierobežotas laikā. Pēc autora nāves ekskluzīvas tiesības tiek nodotas viņa mantiniekiem. 75 gadus pēc autora nāves darbs nonāk publiskajā telpā.
4. solis
Dažos gadījumos likums ļauj brīvi reproducēt darbu, nemaksājot atlīdzību autortiesību īpašniekam. Jo īpaši šādi likumīgi apgrozībā laistā darba oriģināls vai kopijas tiek izplatīti pēc to pārdošanas (tas neattiecas uz glezniecības, tēlniecības, arhitektūras darbiem).
