Krievijas Federācijas Darba kodekss paredz divu veidu mācekļu līgumus: ar darbinieku, kurš ir organizācijas personāls un ar kuru, pabeidzot apmācību, ir plānots noslēgt darba līgumu (meklē darbu).. Tajā pašā laikā apmācību var veikt gan uz uzņēmuma pamata, gan nosūtot darbiniekus uz specializētām izglītības iestādēm.
Tomēr praksē pastāv arī trešais studentu vienošanās veids: trīspusējs līgums starp uzņēmumu, universitāti un mērķa studentu. Būtiska atšķirība starp pēdējo māceklības līguma veidu no pirmajiem diviem ir tā, ka uz mērķa studentu neattiecas uzņēmuma iekšējie darba noteikumi, viņš apmācības laikā no organizācijas nesaņem nekādu atalgojumu (izņemot stipendiju, nekādā gadījumā pat rūpnieciskās prakses veidā nepiedalās uzņēmuma pamatdarbībā. Tiesu prakse iet šo ceļu: uz mācekļa līgumiem ar darbiniekiem un darba meklētājiem attiecas Krievijas Federācijas Darba kodeksa normas (tas nozīmē, ka noilguma termiņš prasības celšanai tiesā ir 1 gads un strīdi, kas izriet no šādiem līgumiem, tiek neatkarīgi no prasījuma summas). Trīspusējais mācību līgums ir civiltiesisks, tas ir, risinot strīdus no šādiem nolīgumiem, tiesas vadās pēc Krievijas Federācijas Civilkodeksa (šeit parastais noilguma termiņš ir 3 gadi, un jurisdikcija ir atkarīga no prasību lieluma: līdz 50 tūkstošiem rubļu - maģistrātu tiesas, virs 50 tr-apgabaliem).
Bieži vien personas, kuras mācās uz darba devēja (vai nākamā darba devēja) rēķina, pārkāpj māceklības līguma nosacījumu par nepieciešamību noteiktā laika posmā pēc absolvēšanas strādāt organizācijā vai iziet apmācību ļaunprātīgi, un viņus izraida pirms māceklības perioda beigām.
Prasības pieteikuma saturs lielā mērā ir atkarīgs no studentu līguma teksta. Piemēram, ja līgumā teikts, ka atlaišanas gadījumā pirms līgumā noteiktā termiņa darbinieks atlīdzina visus darba devēja izdevumus par apmācību, tad prasībā jānorāda prasība atlīdzināt: apmācības izmaksas izglītības iestādē darba devēja izmaksātā stipendija, dzīves dārdzība, ceļa izdevumi utt.
Ja līgumā nav šāda nosacījuma, tad viss iztērētais tiek atlīdzināts proporcionāli nostrādātajam laikam, kā norādīts Krievijas Federācijas Darba kodeksā. Tajā pašā laikā šeit ir svarīgi arī atlaišanas iemesli, piemēram, ja darbinieks tiek atlaists atlaišanas dēļ, nav ieteicams pieprasīt no viņa līdzekļus, kas iztērēti viņa apmācībai. Ja students tika izraidīts par akadēmiskām neveiksmēm, tad atlīdzināmi ir tikai tie izdevumi, kas darba devējam tajā laikā faktiski izdevās rasties.
Prasības pamatošanai tiesā jāiesniedz šādi dokumenti: māceklības līgums, rīkojums par izraidīšanu vai rīkojums par darba līguma izbeigšanu, izziņa par apmācības izmaksām, algu saraksti par stipendijas uzkrāšanu, ja to samaksāja utt.
