Mūsu lielajai valstij ir gara un aizraujoša vēsture. Tas ietver starptautisko privāttiesību vēsturi.
Starptautisko privāttiesību veidošanās un attīstības sākums attiecas uz Krievijas impēriju. Fakts ir tāds, ka Krievijas impērijas teritorija nebija viendabīga. Civillietu izskatīšanas jomā bija atsevišķas teritorijas, kurām bija savas īpatnības. Lai piemērojamo likumu jautājumos nebūtu problēmu, tika izmantoti starpreģionu konflikti.
Pēc Krievijas impērijas sākas padomju periods, kas saistīts ar lielinieku nākšanu pie varas. Šajā posmā starptautiskās privāttiesības un starptautiskās tiesības kopumā nav piemērojamas un pastāv kā “zinātne zinātnei”. Fakts ir tāds, ka, no vienas puses, padomju valsts politika bija diezgan slēgta, no otras puses, starptautisko lietu kārtošana notika ar īpašas valsts komitejas starpniecību, tas ir, starptautiskās attiecības bija vienīgais Valsts. Pirmie darbi starptautisko tiesību jomā šajā periodā piederēja Makarovam, Krilovam, Koreckim utt.
60. gados ir praktiski vajadzīgas starptautiskās privāttiesības. Tas veicināja zinātnes attīstību. Bet patiešām liela vajadzība pēc starptautiskajām privāttiesībām parādījās 80. gados, kad valsts uzsāka ekonomisko un politisko reformu ceļu.
Nākamais posms bija PSRS sabrukums 1991. gadā. Jaunizveidotajām neatkarīgajām republikām nebija ne pieredzes, ne pamata starptautisko attiecību attīstībai. Krievija palika visizdevīgākajā stāvoklī, jo tur bija tikai padomju starptautisko privāttiesību skola.
Lai veidotu pamatu starptautisko attiecību un starptautisko privāttiesību attīstībai, it īpaši NVS asamblejā 1996. gadā, tika pieņemts civilkodeksa paraugs, kurā šai zinātnes jomai tika piešķirta 7. sadaļa.
