Federālie konstitucionālie likumi tiek pieņemti par jautājumiem, kurus tieši paredz Krievijas Federācijas konstitūcija. Valsts normatīvo tiesību aktu hierarhijā tie atrodas tūlīt pēc Konstitūcijas, un tiem jāatbilst tās noteikumiem.
Federālie konstitucionālie likumi ir īpašs normatīvo tiesību aktu veids, kas tiek pieņemts par ierobežotu jautājumu loku, ko tieši paredz Krievijas Federācijas Konstitūcija. Šie jautājumi tiek nodoti Krievijas Federācijas jurisdikcijai, tie ir vissvarīgākie un nozīmīgākie valsts darbībai. Tāpēc federālo konstitucionālo likumu pieņemšanai ir izveidota īpaša kārtība, kas paredz to apstiprināšanas nepieciešamību daudziem tautas pārstāvjiem. Turklāt valsts normatīvo tiesību hierarhijā nākamo vietu pēc Konstitūcijas ieņem federālie konstitucionālie likumi. Tas nozīmē, ka tie nevar būt pretrunā ar Pamatlikumu, taču tiem jāatbilst visiem federālajiem likumiem, statūtiem, Krievijas Federācijas sastāvdaļu likumdošanas aktiem.
Kādus jautājumus nosaka Krievijas Federācijas konstitūcija?
Krievijas Federācijas Konstitūcija nosaka šādu jautājumu sarakstu, par kuriem ir atļauts pieņemt federālos konstitucionālos likumus: ārkārtas stāvokļa ieviešanas nosacījumus un kārtību, Krievijas valsts simbolu izveidošanu un tā aprakstu, jauns subjekts valstij vai esošo subjektu statusa maiņa, kara kara režīma izveides kārtība, Cilvēktiesību komisāra statusa noteikšana, tiesu sistēmas definīcija, izveidošanas un darba kārtība augstākas tiesu iestādes, federālās tiesas, Krievijas Federācijas valdības darbības specifika, Satversmes sapulces sasaukšanas procedūra un lietas Tieša pamatlikuma teksta interpretācija ļauj secināt, ka iepriekš minētais jautājumu saraksts ir slēgts, tas ir, federālos konstitucionālos likumus var pieņemt tikai saskaņā ar šo sarakstu.
Federālo konstitucionālo likumu ierobežojumi
Pašlaik federālie konstitucionālie likumi ir pieņemti gandrīz visos iepriekšminētajos jautājumos. Tajā pašā laikā grozījumus katrā pieņemtajā federālajā konstitucionālajā likumā ievieš arī federālie konstitucionālie likumi. Jāatzīmē, ka šos normatīvos aktus nevar izmantot kā instrumentu pašas Krievijas Federācijas Konstitūcijas normu mainīšanai, piešķirot tām elastību vai mūsdienīgumu, ko ierosina daži pētnieki. Turklāt nevajadzētu ļaut paplašināties to jautājumu sarakstam, par kuriem tiek pieņemti federālie konstitucionālie likumi, jo bieži tiek uzklausīti priekšlikumi piešķirt šo statusu konkrētam federālajam likumam, lai palielinātu tā nozīmi.
