Akciju sabiedrība ir organizācija, kas veic uzņēmējdarbību uz komerciāliem pamatiem. Akciju sabiedrības atšķirīga iezīme ir tā, ka tās pamatkapitāls ir sadalīts noteiktā skaitā akciju, kas apliecina to īpašnieku tiesības attiecībā uz šo uzņēmumu. Akciju sabiedrības ir slēgtas (mazāk par 50 biedriem) vai atvērtas (dalībnieku skaits nav ierobežots).
Instrukcijas
1. solis
Bieži vien akciju sabiedrība tiek izveidota, pamatojoties uz jau esošu juridisku personu, grozot tās statūtos paredzētos dokumentus. Veidošanās metodes ir dažādas, tā var būt transformācija, atdalīšana, saplūšana, atdalīšana. Jūs varat arī izveidot akciju sabiedrību, to nodibinot (izveidojot jaunu organizāciju). Tās dibinātāji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Gadījumos, kas nav pretrunā ar likumu, dibinātāju vidū var būt valsts un pašvaldību iestādes.
2. solis
Jautājums par akciju sabiedrības dibināšanu tiek izlemts tās dibinātāju pilnsapulcē. Tas arī nosaka organizācijas vadību, apstiprina normatīvos dokumentus (nomas līgumu un dibināšanas līgumu), izveido uzraudzības un kontroles un revīzijas struktūras. Sapulces beigās dibinātāji noslēdz līgumu par akciju sabiedrības izveidošanu, kas nosaka iemaksu veikšanas pamatkapitālā kārtību un tā lielumu, uzņēmuma mērķus un uzdevumus, darbības veidu, izdoto skaitu akcijas, citas pušu tiesības un pienākumi.
3. solis
Pēc visu organizatorisko jautājumu nokārtošanas topošā uzņēmuma dibināšanas dokumenti, proti, statūti un dibināšanas līgums, ir pakļauti valsts reģistrācijai. Tās īstenošanai dokumentācija (uzņēmuma reģistrācijas pieteikums, statūti, statūti, dokumenti, kas apstiprina pamatkapitāla samaksu) tiek nosūtīti reģistrācijas kamerai. Pārbaudot iesniegto prasību atbilstību likumdošanai, tiek pieņemts lēmums par valsts reģistrāciju (izdarot ierakstu par akciju sabiedrības izveidošanu vienotajā valsts juridisko personu reģistrā). Pēc valsts reģistrācijas procedūras nokārtošanas akciju sabiedrība tiek uzskatīta par nodibinātu, un tā var sākt savu darbību.
