Nelegāla uzņēmējdarbība ir tādu darbību veikšana, kuru mērķis ir gūt peļņu bez reģistrācijas un atbilstošām licencēm. Atbildība par šo darbību var būt krimināla un administratīva.
Instrukcijas
1. solis
Par nelegālu uzņēmējdarbību var saukt pie atbildības administratīvā, krimināllikuma vai nodokļu kodeksa. Noteiktā atbildība var atšķirties gan attiecībā uz iesaistīšanas kārtību, gan iespējamo sodu.
2. solis
Lai darbību varētu kvalificēt kā nelegālu uzņēmējdarbību, tai jāatbilst diviem nosacījumiem - tai jābūt sistēmiskai un vērstai uz peļņas gūšanu. Konsekvence nozīmē darbības, kuras tiek atkārtotas vairāk nekā divas reizes gadā. Ja persona pārdod preces par tādu pašu cenu vai par mazāku naudu, nekā viņš iztērēja pirkumam, tad tā nav uzņēmējdarbība.
3. solis
Administratīvā atbildība ir paredzēta Krievijas Federācijas Administratīvā kodeksa 14.1. Panta 1. daļā. Šajā rakstā ir paredzēts visvieglākais sods, proti, naudas sods no 500 līdz 2000 rubļiem. Šajā gadījumā nelikumīgas uzņēmējdarbības faktu var atklāt valsts inspekcija, policija, nodokļu vai prokuratūra. Parasti kāds no šo struktūru darbiniekiem ierodas pie pilsoņa ar čeku. Biroja darba uzsākšana tiek veikta, pamatojoties uz sastādītu protokolu. Ir vērts apsvērt, ka personu var saukt pie administratīvās atbildības tikai divu mēnešu laikā no protokola sastādīšanas dienas. Tādēļ, ja tiesai nav laika izskatīt lietu noteiktajā termiņā, tiesnesis var nolemt izbeigt tiesvedību.
4. solis
Vissliktākais, kas var apdraudēt uzņēmēju, kurš darbojas bez reģistrācijas, ir kriminālatbildība. To paredz Art. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 171. pants. Bet par to policijai vai prokuratūrai jāpierāda, ka valstij (pilsoņiem, organizācijām) nodarīts kaitējums, kas pārsniedz 250 tūkstošus rubļu. Praksē ir problemātiski pierādīt tik iespaidīgu ienākumu saņemšanu (parasti šādas summas tiek atvērtas naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā), tāpēc saskaņā ar šo pantu lietas tiek atvērtas reti. Ja saņemtie ienākumi ir pierādīti līdz 1 miljonam rubļu, tad atbildība par to tiek paredzēta naudas soda veidā līdz 300 tūkstošiem rubļu. vai notiesātā algu uz laiku līdz 2 gadiem, vai obligāto darbu līdz 240 stundām, vai arestu uz laiku līdz 6 mēnešiem. Ar summu, kas pārsniedz 1 miljonu rubļu. iespējamais naudas sods palielinās līdz 500 tūkstošiem rubļu. vai algas līdz 3 gadiem, vai brīvības atņemšana līdz pieciem. Ar pēdējiem grozījumiem mantas konfiskācija ir svītrota no sodu saraksta.
5. solis
Nodokļu kodekss paredz sodu līdz 10% no saņemtās peļņas, bet ne mazāk kā 20 tūkstošus rubļu. Ja nodokļu iestādes pierāda, ka darbība tika veikta ilgāk par 90 dienām, tad naudas sods būs 20% no saņemtajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā 40 tūkstoši rubļu. Ja reģistrācijas termiņi netiek ievēroti, naudas sods ir no 5 līdz 10 tūkstošiem rubļu.
