Gadījumā, ja bērns piedzimst vecākiem, kuri nav oficiāli precējušies savā starpā, ja nav vecāku kopīga paziņojuma vai tēva paziņojuma par paternitātes noteikšanu dzimtsarakstu nodaļā, kā arī tēva gadījumā izvairīšanās no vecāku pienākumiem, paternitātes faktu var pierādīt tiesā labi.
Instrukcijas
1. solis
Zīdaiņa māte, viņa aizbildnis vai aizgādnis, kā arī persona, kas ir atkarīga no bērna, var iesniegt tiesā prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu.
2. solis
Lai pierādītu paternitātes faktu, varat izmantot pilnīgi visus pierādījumus: pušu un aculiecinieku liecības, ekspertu atzinumus, audio un video ierakstus, kā arī materiālus un rakstiskus pierādījumus, kas pierāda, ka iespējamais vīrietis noteikti ir bērna tēvs, kurš bija dzimis.
3. solis
Paturiet prātā, ka tiesai nav svarīgi, kādam laika periodam pieder jūsu paternitātes noteikšanai savāktie pierādījumi.
4. solis
Gadījumā, ja potenciālais bērna tēvs noliedz paternitātes faktu, pat pēc būtisku pierādījumu sniegšanas no jūsu puses un no liecinieku puses, tiesa ieceļ ekspertīzi. Turklāt tiesa var pieņemt šādu lēmumu jebkurā procesa laikā pēc pušu pieprasījuma, ieinteresēto personu, prokurora pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas.
5. solis
Kriminālistikas ekspertīzes definīcija var nozīmēt vai nu ginekoloģiskus, bioloģiskus vai ģenētiskus pētījumus.
6. solis
Uzticamākais veids, kā pierādīt paternitāti, ir dārga ģenētiskā pārbaude. Tiesa parasti to ieceļ gadījumā, ja vienkāršākas pārbaudes nesniedza precīzu atbildi uz jautājumu: "Vai atbildētājs ir mazuļa tēvs?"
7. solis
Paternitāti ir iespējams pierādīt vai atspēkot, izmantojot atbildes uz šādiem jautājumiem: "Vai iespējamais vecāks vispār ir spējīgs dzemdēt?", "Vai apaugļošanās notika brīdī, kad iespējamais tēvs nebija pilsētā?" Vecāki pēc viņa asins grupas?"
8. solis
Ja iespējamais tēvs atsakās veikt tiesu medicīnisko ekspertīzi, tiesai ir tiesības atzīt apsūdzēto par bērna tēvu.
