Atklāta vēstule ir oficiālās biznesa žurnālistikas žanrs, kas pastāv informatīvās publikācijas un biznesa rakstīšanas krustpunktā. Atklātajiem burtiem ir vairākas stilistiskas iezīmes, kas izpildītājam būtu jāzina.
Atklāta vēstule - atšķirības no parastās vēstules
Kļūdās tie, kuri jebkādus medijos publicētos aicinājumus uzskata par atklātām vēstulēm. Atklāta vēstule būtiski atšķiras no raksta, informācijas piezīmes un slejas slejas. Materiāla pamatā ir aicinājums apvienot nostājas, rīkoties vai vienkārši padarīt informāciju, kas nav atspoguļota plašsaziņas līdzekļos.
Bieži atklātas vēstules tiek izmantotas, lai atrisinātu jautājumus, kas ir valsts iestāžu, biznesa struktūru uc kompetencē. Uzraugu un viedokļu līderu publiska apelācija ļauj problēmas risināšanas procesu izvest no birokrātiskajiem birojiem un šaurām biznesa aprindām sabiedriskajā lidmašīnā.
Individuāls vai kolektīvs radošums?
Publisku vēstuli var rakstīt viena autora vai parakstītāju grupas vārdā. Un, ja pirmajā gadījumā izpildītājam ir pietiekami uzzināt viena informatora viedokli, tad otrajam būs nepieciešams izveidot redakcijas padomi.
Visbiežāk redakcijas sastāvā ir atklātas vēstules sagatavošanas iniciatori, konsultanti un dokumenta parakstītāji. Darbuzņēmējam vispirms jāsavāc katra autora viedoklis, harmoniski jāapvieno visi viedokļi vienā dokumentā un pēc tam jāvienojas par galīgo materiālu.
Bieži vien šis process tiek ievērojami pagarināts laikā, tāpēc redakcijas uzdevums ir pēc iespējas objektīvāk izskatīt atklātās vēstules projektu katrā sanāksmē. Starp citu, redakcijas sēdes nav jārīko personīgi - pietiek ar apelācijas projekta izsūtīšanu un visu darba grupas dalībnieku viedokļu apkopošanu.
Rakstīšanas tehnika
Atkarībā no publiskās uzrunas iemesla atklātās vēstules stils var atšķirties no melnraksta līdz informācijai un paskaidrojumam. Parakstītājiem, kas parakstījuši dokumentu, iepriekš jāizlemj par dokumenta sagatavošanas mērķiem.
Ja atklātas vēstules mērķis ir piesaistīt sabiedrības uzmanību kādai problēmai un vēstules adresāti galu galā ir ne tikai viedokļu līderi, bet arī iedzīvotāji, sociālais komponents dokumentā jāiekļauj pēc iespējas kodolīgāk.. Piemēram, aprakstot lobēšanas problēmu farmācijas tirgū, aicinājumu amatpersonām labāk ilustrēt ar reāla kaitējuma patērētāju interesēm piemēriem.
Labāk papildiniet ļoti specializētus jautājumus, kurus parastajiem cilvēkiem ir grūti saprast, ar īpašiem informatīviem paskaidrojumiem. Tos nevajadzētu atstāt novārtā, pat ja saņēmējs ir pazīstams ar problēmu. Tā, piemēram, izvirzot problēmu par dažu veidu būvdarbu projektēšanas dokumentācijas nepietiekamību, jāsniedz piezīme, paskaidrojot, kāpēc tā ir svarīga iedzīvotājiem.
Rakstīšana ir pirmais solis dialogā
Turpinot mērķu jautājumu apspriešanu, vēstules autori nedrīkst aizmirst, ka atklāta vēstule ir sava veida ielūgums uz jautājuma publisku apspriešanu. Lai to izdarītu, dokumenta autoriem vispirms jāpierāda sava kompetence un ekspertu vērtējums. Ir svarīgi izvairīties no nepareizas interpretācijas, sagrozītiem terminiem un, protams, no gramatiskām kļūdām materiālā. Neuzmanība atklātas vēstules sagatavošanā sola vērsties pret to autoriem - plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība var uzskatīt parakstītājus par nespējīgiem vai vienkārši ignorēt aicinājumu.
Atklātas vēstules publicēšana
Pēc tam, kad vēstule ir nokārtojusi galīgo versiju un to ir pilnībā apstiprinājuši visi parakstītāji, vēstule jāpublisko. Visbiežāk atklātās vēstules ievieto plašsaziņas līdzekļi, dažādas interneta vietnes un plašs adresātu saraksta adresātu loks. Ir svarīgi apsvērt iespēju izplatīt vēstuli tā, lai tā iegūtu vēlamo rezonansi.
Publicējot plašsaziņas līdzekļos, jāņem vērā lasītāju skaits, tirāža (ja tas ir laikraksts vai žurnāls), kā arī iespēja publicēt uz nekomerciālu pamatu. Bezmaksas publicēšana ir svarīga ne tikai ekonomisku iemeslu dēļ. Paraksti "Reklāma" vai "Komerciālais" var netieši mazināt sabiedrības uzticēšanos atklātās vēstules argumentiem. Lasītājs, visticamāk, uzticas materiāliem, kas tiek publicēti bez maksas vai kurus raksta redakcijas komanda.
Sākotnējā atklātā vēstule ar parakstiem, saņēmēja ienākošo numuru un datumu, izplatot materiālu, jāskenē un jāpievieno biļetenam, lai plašsaziņas līdzekļi varētu pārliecināties par dokumenta autentiskumu.
