Mūsdienu pasauli nevar iedomāties bez "viediem" sīkrīkiem, datoriem un globālām sakaru sistēmām, visas šīs daudzveidības funkcionēšanai ir nepieciešama visa veida programmatūra, kuras izstrādi veic programmētājs.
Pieprasījums pēc profesijas
Kur viņi māca būt programmētājs? Šo jautājumu bieži uzdod vidusskolu absolventi, tuvojoties izglītības beigām. Un šis jautājums ir tālu no dīkstāves. Profesija patiešām ir ne tikai interesanta, bet arī ļoti populāra gan mūsu valstī, gan pasaulē. Turklāt tieši programmētāja profesija, tāpat kā neviena cita, ļauj strādāt optimālos apstākļos, t.i. attālināti un pat nemaz ne valstī, kur atrodas uzņēmuma faktiskais birojs.
Bet jautājums līdz šim nav par pašu darbu, bet gan par to, kur to var apgūt. Ir pilnīgi saprotams, ka šim nolūkam ir dažādas izglītības iestādes. Sākot no vidējām tehniskām, dodot tikai pamatzināšanas, beidzot ar augstākās izglītības iestādēm.
Kurp doties mācīties?
Dabiski, ka nākotnes profesijas zināšanu dziļums ir atkarīgs arī no izglītības iestādes līmeņa. Ja absolvents pēc koledžas (tehnikuma) beigšanas saņem profesionālās zināšanas programmatūras inženiera līmenī, tad institūta vai universitātes absolvents kvalificējas par programmatūras inženieri.
Tas ir saistīts ne tikai ar paša priekšmeta sagatavošanas līmeni un dziļumu. Cita starpā pastāv nopietnas atšķirības vajadzīgās informācijas aptvēruma plašumā. Tas attiecas gan uz pamatzināšanām, gan uz visu veidu lietojumu izpēti.
Tātad kopumā ir noteikts obligāts pamata programmēšanas valodu kopums, tas ir C ++, PHP, DELPHI. Bet visa pamatā paliek Asambleja, kuru, savukārt, nevar apgūt, neizprotot mikroprocesoru tehnoloģijas loģiku.
Programmēšanas valodu zināšanas un spēja tās izmantot ir nepieciešamas jebkura profesionāla līmeņa programmētājiem. Tādējādi koledžas absolventam jāspēj uzrakstīt programmu jebkurā apgūtā valodā, gatavas lietojumprogrammas robežās, un programmatūras inženierim jau jāpārzina programmēšanas rīki daudz plašākā diapazonā. Piemēram, viņam ne tikai jāspēj izveidot lietojumprogrammas, bet arī jānodrošina dažādi informācijas drošības līmeņi, jāizveido daudzlietotāju lietojumprogrammas un, protams, jāveic kompetents uzdevumu uzstādījums tā turpmākajai ieviešanai.
Kopumā programmētāja profesijas apguve nozīmē pastāvīgu pašpilnveidošanos un nepārtrauktu arvien jaunu rīku, metožu un pieeju apgūšanu programmēšanā. Protams, lielajās pilsētās un galvaspilsētās izglītības iestāžu izvēle ir daudz plašāka, taču tas notika tik vēsturiski.
