Par vidēja kaitējuma nodarīšanu veselībai tīša vai aizrautīga stāvokļa gadījumā var piemērot sodu kā cietumsodu, brīvības ierobežošanu, obligātu vai koriģējošu darbu. Kvalifikācijas zīmju klātbūtnē sods tiek ievērojami pastiprināts.
Krimināllikumā par noziegumu tiek atzīts vidēja kaitējuma nodarīšana veselībai tikai gadījumā, ja noteiktā darbība ir izdarīta tīši vai aizraujošā stāvoklī. Tajā pašā laikā šis nodarījums ir nopietns, jo tas cietušajam rada ilgtermiņa veselības traucējumus, invaliditāti. Tāpēc viņam var piemērot sodu, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu uz noteiktu laiku. Ja pastāv parasts vidēja kaitējuma veselībai nodarījums bez jebkādām kvalificējošām pazīmēm, tad tiesa var noteikt brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, piespiedu darbu. Visos gadījumos attiecīgā soda termiņš būs līdz trim gadiem. Vēl viena alternatīva ir apsūdzētā arestēšana uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Kad var uzlikt bargāku sodu?
Atbildības pakāpe par tīšu vidēja kaitējuma nodarīšanu cilvēka veselībai var palielināties gadījumā, ja darbības izdarīšanas laikā atklājas kādas papildu pazīmes. Šādas pazīmes var būt šāda kaitējuma nodarīšana divām personām, lielākam cilvēku skaitam, nepilngadīgam vai bezpalīdzīgā cietušajam, huligānisku motīvu klātbūtne, nozieguma izdarīšana iepriekš sazvērējušos personu grupas sastāvā, citi apstākļi. Šajā gadījumā vienīgais iespējamais atbildības veids ir reāla brīvības atņemšana, kas ir līdz pieciem gadiem. Netiek piešķirti alternatīvi, maigāki soda veidi kvalifikācijas zīmju klātbūtnē.
Kāds sods sekos, nosakot kaislības stāvokli?
Ja vidējo kaitējumu veselībai nodara apsūdzētais, kurš, izdarot noziegumu, bija lielā emocionālā satraukuma (aizraušanās) stāvoklī jebkura paša upura rīcības dēļ, tad sods tiek ievērojami mazināts. Kaislības stāvoklis tiek noteikts, pamatojoties uz liecinieku liecībām, medicīniskām pārbaudēm un citiem pierādījumiem. Šajā gadījumā vainīgajai personai var noteikt ieslodzījumu, labošanas darbu, piespiedu darbu, brīvības ierobežošanu. Katra norādītā atbildības veida termiņš nevar pārsniegt divus gadus, un tiesa neatkarīgi nosaka konkrēto sodu atkarībā no konstatētajiem apstākļiem, kādos izdarīts noziegums.
