Bieži gadās, ka kriminālizmeklēšanas vai civiltiesiskā strīda izskatīšanas laikā tiek atklāti jauni pierādījumi, kas var mainīt izmeklēšanas gaitu un ietekmēt tiesas procesa rezultātus. Šādos gadījumos rodas jautājums par šo materiālu piestiprināšanu lietai.
Instrukcijas
1. solis
Krimināllietas izmeklēšanas laikā izmeklētājs periodiski iegūst lietiskos pierādījumus un citus materiālus, kas jāpievieno lietai. Viņš to var izdarīt pats, vispirms tos pārbaudot, vienlaikus sastādot atbilstošu lietisko pierādījumu pārbaudes protokolu. Jau pamatojoties uz šo protokolu, viņš pieņem lēmumu pievienot materiālus lietai. Tiesnesis rīkojas līdzīgi - vispirms tiesas sēdē pārbauda pierādījumus, pēc tam pieņemot lēmumu par viņu uzņemšanu vai atteikumu to darīt. Tiesneša lēmumu var noformēt atsevišķa nolēmuma veidā (ja lēmums tiek pieņemts apspriežu telpā ar pārtraukumu tiesas sēdē) vai vienkārši izdarot ierakstu tiesas sēdes protokolā (ja lēmums pievienot pierādījumi tiek uz vietas).
2. solis
Viens no veidiem, kā aizsargāt puses gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, ir viņu iesniegtie materiāli, kas liecina par labu viņiem. To pievienošanai ir jādeklarē rakstisks (atsevišķa dokumenta veidā) vai mutisks (piemēram, nopratināšanas vai tiesas sēdes laikā) lūgumraksts, kurā jānorāda, kādi materiāli tiek sniegti un iemesli, kāpēc tie jāpievieno.
3. solis
Pēc saņemtā lūguma izmeklētājs izdod nolēmumu, un tiesnesis izdod nolēmumu par tā apmierināšanu (pilnībā vai daļēji) vai atteikumu apmierināt. Pat ja izmeklētājs nepievieno pušu iesniegtos pierādījumus, pats fakts par šāda pieprasījuma izteikšanu lietā paliks, rakstveida pieprasījums būs klāt starp citiem lietas materiāliem. Atteikums apmierināt lūgumu par materiālu pievienošanu sākotnējās izmeklēšanas stadijā neliedz iesniegt tādu pašu pieprasījumu tiesas procesa laikā.
