No pilsoņa nāves brīža rodas mantojuma attiecības. Pirmkārt, visa manta jānodod testatora bērniem, laulātajam un vecākiem. Juridiskie pieteikuma iesniedzēji var mantot pēc tēva nāves tikai pēc mantojuma lietas uzsākšanas neatkarīgi no tā faktiskās pieņemšanas laika.
Instrukcijas
1. solis
Mantojuma atvēršana tiek veikta mirušā pilsoņa pastāvīgās vai primārās dzīvesvietas vietā. Šādas uzturēšanās faktu apstiprina notāram iesniegtie dokumenti, ko izsniegušas reģistrācijas iestādes. Ja mantojuma atstājēja dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta nav zināma, mantojums tiek atvērts mantotā īpašuma vietā.
2. solis
Atšķirībā no personām, kurām saskaņā ar likumu jebkurā gadījumā ir tiesības uz obligātu mantojuma daļu, pilsoņi, kurus tiesa atzinusi par necienīgiem mantiniekiem, pēc vecāka nāves nevarēs pieņemt mantojumu.
3. solis
Lai sāktu mantošanas procedūru, jums jāiegūst pilsoņa nāves apliecība. Dokumentu izsniedz dzimtsarakstu nodaļa vai pašvaldības teritoriālā iestāde, ja nav dzimtsarakstu nodaļas.
4. solis
Turklāt pilsonim, kuram ir tiesības iegūt mantojumu, pienācīgi jāsastāda iesniegums par mantojuma pieņemšanu vai pieteikums par mantojuma tiesību sertifikāta izsniegšanu. Jebkurš no šiem pieteikumiem tiek iesniegts notāram vai amatpersonai, kura ir pilnvarota izsniegt apliecību par tiesībām uz mantojumu mantojuma atvēršanas vietā. Pieteikumu var iesniegt personīgi, caur citu personu (piemēram, kurjeru) vai nosūtīt pa pastu.
5. solis
Ja iesniegtajā pieteikumā tās personas paraksts, kura vēlas iekļūt mantojumā, nav notariāli apliecināts, tiek uzskatīts, ka mantojuma pieņemšanas termiņš nav nokavēts, bet mantojums ir pieņemts. Tomēr šādam pieteikumam netiek izsniegta mantojuma tiesību apliecība.
6. solis
Mantinieks var izmantot savas mantojuma tiesības, nesazinoties ar notāru vai citu pilnvarotu amatpersonu. Šajā gadījumā viņam faktiski jāpieņem mantojums. Šāda piekrišana tiek izteikta, piemēram, ja mantinieks uz sava rēķina ir samaksājis mantojuma uzturēšanas izmaksas vai par saviem līdzekļiem samaksājis mirušā parādus. Bet vēlāk tiesā būs jāpierāda, ka no viņa izdarītajām darbībām bija acīmredzama viņa griba kļūt par testatora tiesību pārņēmēju.
