Aizbildnību pār personu ieceļ divos gadījumos: ja aizbildnis ir nepilngadīgs vai pilngadīgs, bet tiek atzīts par nespējīgu. Šādos gadījumos aizbildnis uzņemas atbildību par attiecīgās personas aprūpi un uzturēšanu. Bet aizbildnim ir maz tiesību.
Saskaņā ar likumu
Aizbildnības un aizbildnības jautājumus reglamentē Krievijas Federācijas Civilkodekss, 31. – 40. Pants un Federālais likums “Aizbildnība un aizbildnība”. No juridiskā un morālā viedokļa visgrūtākais ir jautājums par mantojuma aizbildņa mantojumu pēc aizbildņa nāves. Šeit ir jānošķir radniecības aizbildnība, kad, piemēram, bērnu pēc vecāku nāves aizved tuvi radinieki (vecmāmiņas, vectēvi, onkuļi, tantes). Vai arī viņi ieceļ aizbildni no tuviem radiniekiem pār pieaugušo, kurš zaudējis tiesībspēju. Bet praksē ir vairāk gadījumu, kad trešo personu aizbildni tiesa ieceļ pār bāreni, kuram nav ģimenes saiknes ar aizbildni.
Tomēr likums skaidri atbild uz šo jautājumu: aizbildnim nav tiesību uz mantojumu un aizbildņa īpašumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Turklāt aizbildnim nav tiesību dzīves laikā rīkoties ar savas aizbildnības mantu bez aizbildnības iestāžu atļaujas. Piemēram, lai izņemtu naudu no palātas konta ārstēšanai vai nepieciešamo preču iegādei, aizbildnim jāsaņem rakstiska atļauja no aizbildnības iestādēm. Tika noteikts arī aizliegums rīkoties ar nekustamo īpašumu. Aizbildnis nevar pārdot, īrēt, apmainīt palātas īpašumā esošo nekustamo īpašumu (vai tā daļu).
Ir iespēja
Pēc palātas nāves mantojuma jautājums tiek izskatīts pēc divām iespējām: pēc gribas vai pēc mantojuma kārtības. Aizbildni var iekļaut mantojumā laikā, kad aizbildnis nebija darbnespējīgs un bija pilngadīgs. Testamentam, kas sastādīts pēc tam, kad persona ir zaudējusi rīcībspēju, nav juridiskas sekas.
Ja aizbildnība nebija saistīta, aizbildnim nav tiesību mantot. Radniecības apcietinājumā ir septiņas radniecības pakāpes. Ja testamenta nav, aizbildnis var pieprasīt mantojumu saskaņā ar šo likumu. Bet, ja aizbildnis, kam nav likumīgu tiesību uz mantojumu, tiesā pierāda, ka viņam radušies materiāli izdevumi mirušās personas uzturēšanai, viņam ir iespēja saņemt šos maksājumus. Parasti šādos izdevumos ietilpst īre par palātas dzīvokļa uzturēšanu. Ja mirušais bija pilnīgi vientuļš cilvēks, pēc viņa nāves viss mantojums nonāks valstij vai pašvaldībai, nevis aizbildnim.
Bet palātai ir vairāk iespēju kļūt par mantinieku sava labdara nāves gadījumā. Ir skaidrs, ka, ja aizbildnis mantojumā neiekļāva savu aizbildni, tad viņš neko nesaņems. Bet citos gadījumos, ja palāta bija atkarīga un līdz nāvei vienu gadu vai ilgāk dzīvoja kopā ar pilnvaroto, viņu likumīgās prioritātes secībā var iekļaut mantinieku sarakstā vienlīdzīgi ar citiem radiniekiem.
